Kad es lūdzos nesalūzt
Saberstas gaidas. Salūzušas cerības. Un es krītu ceļos izmismā, lūdzot — Lai Dievs man palīdz. Lai eņģeļi stāv man blakus. Lai es nesalūstu. Lai augšāmceļos pēc
Apjukusi
Es nezināju, ka būšu tieši šeit. Bet es jutu – kaut kur dziļi sevī –, ka šurp kādu dienu atvedīs dzīve. Starp salauztām cerībām. Caur sapņiem, kas izbira kā sti
Pamesta novārtā
Līdz elpas trūkumam. Līdz panikas lēkmei. Es sašķīdu mazās drumslās. Visa es esmu veidota no “pamesta novārtā”. Mana identitāte sastāv no šīs sajūtas. Ērtais b
Ej turp, kur sāp. Jo tikai turp ejot, kļūst vieglāk.
Es šodien uzraku senu traumu. Tā nebija vienkārši atmiņa. Tā bija kā dzīva brūce, kas līdz šim gulēja manī klusa. Es tai pieskāros, un sāpes mani pārņēma ar tādu
