Tukšums
Kad ar apskāvieniem nepietiek.
Kad vārdi vairs nepaliek.
Kad saule ir norietējusi
un nekas nespēj aizpildīt šo tukšumu.
To tukšumu, kad dzīve ir izrauvusi tavu bērnu pirms laika no tavām rokām.
Kad dzīve ir sadragājusi tavas cerības, gaidas un plānus.
Kad miers ir pazudis
Un tu mēģini to kompensēt, radot īstermiņa mīlestības ilūziju.
Baudot mirkli, par kuru zini – tas drīz beigsies.
Un, kad tas beidzas.
Kad atkal esi viena.
Tad atnāk atgādinājums
par salauztajiem sapņiem un tukšajām cerībām.
Tevi atkal pārņem spēcīgs asaru vilnis,
Tu mēģini izturēt šo tukšumu.
Jautājot pasaulei: “Vai to maz var izskumt?”

Atbildēt