Pārskatīt dzīvi
Es pāršķirstīju savu dzīvi.
Kā vecas atmiņu lādes,
kur katrai lapai ir smarža
un katram vārdam – savs svars.
Lai saprastu, kas man ir īsts
un kas man patiesībā vajadzīgs.
Un, jā – man ir kauns to atzīt.
Man nav bijis svarīgi, cik bagāts otrs ir.
Man svarīgs ir tikai viens:
“Vai tu spēj mani just?”
Ja nespēj – mums nav pa ceļam.
Ne šajā dzīvē.
Ne manā ķermenī.
Ne klusajās naktīs.
Es atkal pāršķirstīju savas atmiņu lādes
un tur, starp vilšanos un cerībām,
bija ierakstīts pavisam vienkārši:
“Man neder nekas, kas nav īsts.
Man neder nekas, kas nav iejūtīgs.”
