Stāsti – cilvekustasti.lv

Man ir apnicis kliegt savas izjūtas, cerot, ka kādreiz tās tiks sadzirdētas. Tas nenotiks. Vientuļā dvēsele. Nesaprastā. Nesajustā. Nesadzird

Es pāršķirstīju savu dzīvi. Kā vecas atmiņu lādes, kur katrai lapai ir smarža un katram vārdam – savs svars. Lai saprastu, kas man ir īst

Es gribu mieru. Nevis klusumu bez sāpēm, bet mieru, kas spēj izturēt visu, kas ir bijis. Esmu nogurusi griezties karuselī – skumju virpulī

Kad ar apskāvieniem nepietiek. Kad vārdi vairs nepaliek. Kad saule ir norietējusi un nekas nespēj aizpildīt šo tukšumu. To tukšumu, kad dzīve

Kad sniegpārslas vējš uzpūš uz tavas sejas,to ledus izkūst, saplūstot ar tavām asarām. Cik dzīve tomēr ir vientuļa pieredze.Vai kāds maz

Es lasu grāmatu par narcismu. Tā velk no manis ārā visas manas dzīves neīstenības un nepatiesības. Tā liek pieskarties manam patiesajam Es &#

Narcistiska dzīve. Narcistiska laulība. Kad sākumā viss mirdz kā tikko nopulēts spogulis. Narcistiska dzīve. Narcistiska laulība. Kad apbrīna

Es esmu lieliska aktrise – tāda, kas savu lomu nes ne tikai uz skatuves, bet cauri visai dzīvei. Bērnībā par to man deva balvas teātra fes

Kad sabrūk daļa no tevis – daļa, ko esi būvējusi gadiem – iestājas klusums. Un šajā klusumā parādās jautājumi, kurus agrāk nespēju s