Pārskatīt dzīvi

Es pāršķirstīju savu dzīvi.

Kā vecas atmiņu lādes,

kur katrai lapai ir smarža

un katram vārdam – savs svars.

Lai saprastu, kas man ir īsts

un kas man patiesībā vajadzīgs.

Un, jā – man ir kauns to atzīt.

Man nav bijis svarīgi, cik bagāts otrs ir.

Man svarīgs ir tikai viens:

“Vai tu spēj mani just?”

Ja nespēj – mums nav pa ceļam.

Ne šajā dzīvē.

Ne manā ķermenī.

Ne klusajās naktīs.

Es atkal pāršķirstīju savas atmiņu lādes

un tur, starp vilšanos un cerībām,

bija ierakstīts pavisam vienkārši:

“Man neder nekas, kas nav īsts.

Man neder nekas, kas nav iejūtīgs.”