Tukšums

Kad ar apskāvieniem nepietiek.

Kad vārdi vairs nepaliek.

Kad saule ir norietējusi

un nekas nespēj aizpildīt šo tukšumu.

To tukšumu, kad dzīve ir izrauvusi tavu bērnu pirms laika no tavām rokām.

Kad dzīve ir sadragājusi tavas cerības, gaidas un plānus.

Kad miers ir pazudis

Un tu mēģini to kompensēt, radot īstermiņa mīlestības ilūziju.

Baudot mirkli, par kuru zini – tas drīz beigsies.

Un, kad tas beidzas.

Kad atkal esi viena.

Tad atnāk atgādinājums

par salauztajiem sapņiem un tukšajām cerībām.

Tevi atkal pārņem spēcīgs asaru vilnis,

Tu mēģini izturēt šo tukšumu.

Jautājot pasaulei: “Vai to maz var izskumt?”